Latvijas Lāčplēša kara ordenis (LKo) bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums. Par LKo dibināšanas dienu simboliski uzskata 1919. gada 11. novembri. Jautājumu par apbalvošanu izšķīra LKo dome. LKo piešķīra Latvijas Brīvības kara (1918–1920) cīņu veterāniem, kā arī ārzemju valstsvīriem (diplomātiskā protokola ietvaros) un ārzemju karavīriem, kas ņēma dalību brīvības cīņās Latvijā.

Pirmos ordeņus saņēma 1920. gada 13. augustā septiņi augstākie Latvijas armijas komandieri. Pirmajiem 288 LKo kavalieriem apbalvojumus pasniedza tā paša gada 11. novembrī. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat 1928. gada 11. novembrim.

Pavisam ar LKo bija apbalvoti 18 diplomātiski-konsulārā dienesta darbinieki.

Izziņas pamatā dati no: Biogrāfiskā vārdnīca. Latvijas ārlietu dienesta darbinieki. 1918–1991. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Zinātne, 2003.

Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedz Lāčplēša Kara ordeni apbalvotajiem Latvijas Brīvības kara cīnītājiem. Rīga, Eksplanāde, 1920. gads.
J. Rieksta foto. ĀMA fotouzņēmumu krājums.
CELMIŅŠ Gustavs (1899–1968)

1918. gada decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos Rīgā, kareivis Cēsu rotā, 1919. gada janvārī – Atsevišķajā (Studentu) rotā.
Par varonību 1919. gada 4. martā kaujā pret lieliniekiem Kurzemē apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1925 VII – 1927 III sekretāra palīgs Ārlietu ministrijā, tad Administratīvajā un protokola nodaļā (no 1926 IX – atašejs).
CELMIŅŠ Hugo (1877–1941)

1919. gada 15. jūnijā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku 1. Atsevišķajā latviešu brigādē. 1919. gada 9. septembrī brīvprātīgi iestājās 1. Studentu bataljonā.
Par varonību Daugavas tiltu aizstāvēšanas kaujās pret bermontiešiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: kā ministru prezidents (1924 XII – 1925 XII) ieņēma arī ārlietu ministra amatu 1925 VIII – XII. Būdams ministru prezidents 1928 XI – XII, 1931 III, vienlaikus bija arī ārlietu ministrs (1930 II – 1931 III). Sūtnis Vācijā 1935 X – 1938 VIII.
DĪNSTMANIS Georgs, no 1940. g. APINIS (1895–1955)

1918. gada decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķās (Studentu) rotas jātnieku nodaļā.
Par varonību kaujā pret lieliniekiem 1919. gada 22. maijā pie Piņķu muižas apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1920 IX – 1921 IV Viduseiropas valstu nodaļas I šķ. sekretārs.
ĒĶIS Ludvigs (1892–1943)

1918. gada decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķajā (Studentu) rotā.
Par varonību 1919. gada 10. martā kaujā pret lieliniekiem pie Sesiles muižas (Sātiņu pagastā) apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1920 X – 1940 IX. Līdz 1922 I – Administratīvi juridiskā departamenta II šķ. sekretārs un Politiski ekonomiskā departamenta I šķ. sekretārs. 1922 I – 1925 V – II šķ. sekretārs sūtniecībā Berlīnē un Helsinkos (no 1924 IV – I šķ. sekretārs). Administratīvās un protokola nodaļas vadītājs (1925 V – 1928 I). Sūtniecībā Londonā I šķ. sekretārs (1928 I – 1931 III). Rietumu nodaļas vadītājs (1931 III – 1934 II). Sūtnis Lietuvā (1934 II – IX). Finanšu ministrs, vienlaikus 1936 IV – VII arī ārlietu ministra vietas pagaidu izpildītājs. Sūtnis Polijā, nerezidējošais sūtnis Ungārijā un Rumānijā (1938 IX – 1939 IX). Ar 1939 X līdz 1940 rezidēja Rumānijā. 1940 IX akreditējās Turcijā. 1940 izceļoja uz ASV.
FRĪDENBERGS Andrejs (1895–1969)

1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulkā.
Par varonību 1919. gada 12. novembrī kaujā pie Iecavas skolas pret bermontiešiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: no 1919 VII – 1920 X. Ārlietu ministra sekretārs 1919 VII – X. Vispārējā departamenta sekretārs no 1919 XI, vienlaikus Latvijas delegācijas sekretārs Latvijas – Padomju Krievijas miera sarunās. 1920 VIII – IX Bulduru konferences kancelejas priekšnieks. Atbrīvots 1920 X sakarā ar štatu reorganizāciju.
GAILĪTIS Markus (1882–1942)

1918. gada decembrī piedalījās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķās (Studentu) rotas dibināšanā kā rotas komandiera adjutants. 1919. gada 2. februārī iecelts par Latvijas Pagaidu valdības pilnvaroto Ziemeļlatvijā. 1919. gada oktobrī iestājās 1. Studentu bataljonā, piedalījās Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem.
Par varonību cīņās pret bermontiešiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1919 XII – 1920 VI Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā.
JANKAVS Visvaldis (1895–1942)

No 1918. gada decembra līdz 1919. gada augustam karoja Igaunijas bruņotajos spēkos. 1919. gada oktobrī iesaukts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos.

Par varonību 1919. gada oktobrī Rīgā cīņās pret bermontiešiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1933 III – 1939 VII Preses nodaļas I šķ. sekretārs.
KALĒJS Viliberts (1894–1962)

1918. gada decembrī Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības Atsevišķajā (Studentu) rotā.
Par varonību 1919. gada 22. marta kaujā pret lieliniekiem pie Kalnciema apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: no 1926 IX – 1938 II. Ģenerālkonsulātā Londonā 1926 IX – 1927 IX jaunākais kancelejas ierēdnis, vēlāk – sekretāra palīgs. Darbvedis, vēlāk atašejs sūtniecībā Kauņā (1928 V – 1929 IV). Atašejs ģenerālkonsulātā Ņujorkā (1930 XI – 1931 IX). Administratīvās un protokola nodaļas atašejs (1937 IX – 1938 II).
ĶĪSELIS Jānis (1897–1942)

1918. gada decembrī Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos.
Par varonību 1919. gada 1. janvārī izlūkgājienā Skrundas apkaimē pie Ventas apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1924 XI – 1925 IV Tautu Savienības nodaļas III šķ. sekretārs.
KOCIŅŠ Fricis (1895–1941)

1919. gada 4. aprīlī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku I Jelgavas rotā, I Neatkarības bataljonā.
Par varonību 1919. gada 22. maija kaujā pie Rīgas pret lieliniekiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1936 XII –1941 X sūtnis PSRS.
LIEPIŅŠ Herberts (1898–1994)

Brīvprātīgi iestājās un no 1919. gada maija līdz septembrim karoja Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķajā (Studentu) bataljonā. Kauju laikā pret Bermonta karaspēku brīvprātīgi 1919. gada oktobrī iestājās I Studentu bataljonā.
Par varonību 1919. gada 4. novembra kaujā pie Rīgas Lucavsalā pret bermontiešiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1919 IX – X Vispārējā departamenta arhivārs. 1920 IX – 1921 X Austrumu nodaļas III šķ. sekretārs, Ministra kancelejas II šķ., vēlāk I šķ. sekretārs. Sūtniecībā Londonā II šķ. sekretārs (1923 X – 1924 XI). Politiski ekonomiskā departamenta kancelejas I šķ. sekretārs (1924 XII – 1925 VII).
MEIEROVICS Zigfrīds Anna (1887–1925)

1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā 1. Studentu bataljonā.
Par to, ka 1919. gada augustā vairākas reizes apmeklēja pozīcijas, 1919. gada oktobrī piedalījās karadarbībā pret bermontiešiem un ar savu piemēru uzmundrināja karavīrus, apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: No 19.11.1918. līdz 1921 V – ārlietu ministrs Latvijas Pagaidu valdībā. 1918 XI – XII arī Latvijas Pagaidu valdības pagaidu diplomātiskais pārstāvis Londonā. 1919 I – VII arī Latvijas delegācijas loceklis, vēlāk – vadītājs Parīzes Miera konferencē. Pēc Latvijas atzīšanas de iure ārlietu ministrs: 1921 VI – 1922 XI un 1923 VI – 1924 I, vienlaikus arī ministru prezidents. Ārlietu ministrs 1924 XII – 22.08.1925.
MUNTERS Vilhelms (1898–1967)

No 1919. gada jūnija līdz 1920. gada oktobrim dienēja Igaunijas armijā, cīnījās kaujās pie Cēsīm, Pleskavas un Narvas.
Par piedalīšanos Latvijas Neatkarības karā apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1920 XII – 1940 VI. Sāka darbu kā Informācijas nodaļas III šķ. sekretārs. Vēlāk kļuva par II, pēc tam I. šķ sekretāru. Līdz 1925 I strādāja arī Rietumu un Preses nodaļā. Baltijas valstu nodaļas vadītājs (1925 II – 1931 I). Administratīvi juridiskā departamenta direktors (1931 I – 1933 VII). Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1933 VII – 1936 VII). Ārlietu ministrs (1936 VII – 1940 VI).
SEGRESTS Etjēns Marsels ( Segreste Etienne Marcel; 1878–1973)

1914. gada augustā iesaukts Krievijas impērijas armijā, piedalījās karadarbībā Francijā. Komandēja krievu bataljonu Alžīrijā.
Par piedalīšanos Francijas kolonijās esošo latviešu karavīru nosūtīšanā no Alžīrijas uz Latviju apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1920 VI – 1931 IX. I šķ. sekretārs Juriskonsultācijā, Politiski ekonomiskā departamenta kancelejā, vēlāk - svešvalodu redaktors.
SKRĒBERS Arnolds (1897–1979)

1918. gada 14. decembrī iestājās Baltijas landesvērā, no 24. decembra pārgāja uz Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķo (Studentu) rotu.
Par varonību 1919. gada 18. novembra kaujā pie Jelgavas pret bermontiešiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: Preses nodaļas vadītājs (1934 X – 1939 V). Sūtniecības Beļģijā I šķ. sekretārs, vēlāk padomnieks (1939 V – VI). Latvijas diplomātiskā dienesta Rietumvalstīs vadītāja pārstāvis Šveicē un Ženēvā izvietotajās starptautiskajās organizācijās (1954 XII – 1979 XII).
TEPFERS Herberts (1892–1966)

1918. gada decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķajā (Studentu) rotā.
Par varonību 1919. gada 22. marta kaujās Kalnciema apkārtnē pret lieliniekiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1919 VIII – 1919 XI piekomandēts Ārlietu ministrijai. Bija Speciālo ziņu nodaļas vecākais sevišķo uzdevumu ierēdnis un ārlietu ministra adjutants.
ULMANIS Kārlis (1877–1942)

1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājās Latvijas bruņoto spēku Studentu bataljonā.
Par nostāju, veicinot kaujasspēju saglabāšanu cīnītājos kritiskos apstākļos, neraugoties uz 14. oktobrī gūto ievainojumu, apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: 1918. gada 18. novembrī Tautas padomes sēdē ievēlēts par Pagaidu valdības ministru prezidentu. Vienlaikus 1918 XI – 1919 VI pildīja ārlietu ministra pienākumus. Bija Pagaidu valdības ministru prezidents līdz 1921. gada 18. jūnijam. Ārlietu ministrs: 1926 V – XII; 1931 III – XII; 1934 III – 1936 IV. Vienlaikus – arī ministru prezidents: 1925 XII – 1926 V; 1931 III – XII un 1934 III–1936 IV. No 1936 IV – 1940 VI: Valsts un ministru prezidents, pēc tam līdz 21.07.1940. Valsts prezidents.
ZOMMERS Frīdrihs, no 1940. g. VASARIETIS (1891–1972)

No 1918. gada oktobra darbojās Latvju kareivju nacionālajā apvienībā. Iecelts par Latvijas bruņoto spēku 1. Rīgas apsardzības rotas, vēlāk – Atsevišķās (Studentu) rotas saimniecības priekšnieku. No 1919. gada oktobra līdz novembrim vadīja kaujās Studentu bataljona rotu.
Par varonību 1919. gada oktobra Rīgas kaujās pret bermontiešiem apbalvots ar LKo III šķiru.

Latvijas ārlietu dienestā: Tirdzniecības atašejs PSRS (1931 VII – 1933 VII), pēc tam līdz 1940 I – tirdzniecības atašejs Lietuvā.