Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības ir labas, politiskais dialogs notiek dažādos līmeņos. 2021.gadā Latvija un Itālija atzīmēja nozīmīgas gadadienas simtgadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas un 30 gadus kopš atbalsta Latvijas neatkarības atjaunošanai un diplomātisko attiecību atjaunošanas. 

Itālija kopā ar citām Sabiedrotajām valstīm atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1992. gadā atklāja vēstniecību Rīgā. Pašreizējais Itālijas vēstnieks Latvijā Alesandro Monti (Allesandro Monti) akreditēts 2022. gada 29. martā.

1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā un nozīmēts pagaidu pilnvarotais lietvedis. Latvijas Republikas vēstnieki Itālijā:

  • Kopš 23.04.2024. – vēstniece Elita Gavele
  • 10.09.2018. – 14.03.2024. vēstniece Solvita Āboltiņa
  • 09.08.2013. – 26.08.2018. vēstnieks Artis Bērtulis
  • 17.01.2012. – 08.08.2013. vēstniece Elita Kuzma
  • 20.09.2006. – 31.08.2011. vēstniece Astra Kurme
  • 08.10.2002. – 30.06.2006. vēstnieks Jānis Lūsis
  • 1997. – 2002. vēstnieks Mārtiņš Perts

Latvijai ir divi goda ģenerālkonsuli un četri goda konsuli Itālijā:

  • Goda ģenerālkonsuls Nikolo Rozitāni Sukerts (Niccolo Rositani Suckert) Florencē ar konsulāro apgabalu Toskānā (kopš 1996. gada);
  • Goda ģenerālkonsule Patrīcija Siņorīni (Patrizia Signorini) Milānā ar konsulāro apgabalu Lombardijā (kopš 2004. gada);
  • Goda konsuls Kanio Trione (Canio Trione) Bari ar konsulāro apgabalu Apūlijā, Kalabrijā, Bazilikātā un Molīzē (kopš 2002. gada);
  • Goda konsuls Paolo Nikolusi (Paolo Nicolussi) Vičencā ar konsulāro apgabalu Veneto reģionā (kopš 2009. gada);
  • Goda konsuls Alberto Bankero (Alberto Banchero) Dženovā ar konsulāro apgabalu Ligūrijā (kopš 2017. gada);
  • Goda konsuls Umberto Romano (Umberto Romano) Turīnā ar konsulāro apgabalu Pjemontas reģionā un Valle d’Aosta autonomajā reģionā (kopš 2023. gada).
Latvijas amatpersonu vizītes Itālijā
2022. g. 15. marts Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Itālijas ārlietu ministru Luidži Di Maio
2021. g. 11.–12. maijs Valsts prezidenta Egila Levita oficiālā vizīte 
2019. g. 24. aprīlis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte
2017. g. 25. marts

Ministru prezidenta M. Kučinska dalība Romas līgumu 60. gadadienas sanāksmēs Romā

2016. g. 14.15. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte  
2015. g. 1. aprīlis

Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Itālijā, tikšanās ar Itālijas Republikas prezidentu Serdžo Matarellu (Sergio Matarella)

2014. g. 30. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte. Tikšanās ar Itālijas Ārlietu ministri Federiku Mogerīni (Federica Mogherini), darba pusdienas ar trio prezidentūras ārlietu ministriem un tikšanās ar Itālijas valdības valsts sekretāru ES lietās Sandro Goci (Sandro Gozi)
Itālijas amatpersonu vizītes Latvijā
2023. g. 10. jūlijs Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni vizīte Latvijā un tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu
2022. g. 5.8. aprīlis Itālijas Kongresa Baltijas valstu sadraudzības grupas vizīte
2018. g. 13.–14. septembris

Itālijas Republikas prezidenta Serdžo Matarellas vizīte Latvijā, "Araijološas" ES dalībvalstu prezidentu tikšanās ietvaros

2018. g. 2.–4. jūlijs Itālijas Republikas prezidenta Serdžo Matarellas valsts vizīte Latvijā
2017. g. 6. septembris Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministra vietnieka Vinčenco Amendolas (Vincenzo Amendola) darba vizīte  
2014. g. 22. decembris Itālijas ārlietu ministra Paolo Džentiloni (Paolo Gentiloni) vizīte

2009. g. 7.–8. septembris

Itālijas ārlietu ministra Franko Fratīni (Franco Frattini) darba vizīte  

2009. g. 23.–24. janvāris Itālijas ārlietu ministra vietnieka Alfredo Mantikas (Alfredo Mantika) darba vizīte  
2007. g. 10.–11. aprīlis Valsts prezidenta Dž. Napolitāno (Giorgio Napolitano) vizīte Latvijā, "Araijološas" ES dalībvalstu prezidentu tikšanās ietvaros
2006. g. 28.–29. novembris

Itālijas premjerministra R. Prodi (Romano Prodi), ārlietu ministra M. D`Alemas (Massimo D`Alema) un aizsardzības ministra A. Parisi (Arturo Parisi) vizīte Latvijā NATO Rīgas samita ietvaros

14. Saeimā deputātu grupu sadarbībai ar Itālijas parlamentu vada Ingrīda Circene (JV).

2018. gada 16. oktobrī Itālijas parlamentā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Baltijas valstīm. Vada Rauls Russo (Raoul Russo). 2022. gada 5.–8. aprīlī Itālijas parlamenta iepriekšminētā deputātu grupa, bija vizītē Rīgā.

1998. gadā tika parakstīta Latvijas un Itālijas Aizsardzības ministriju Vienošanās par attiecību un kontaktu attīstīšanu militārās sadarbības jomā. Pamatojoties uz Vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns. 

Itālija piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupā Latvijā ar karavīriem un kaujas tehniku.

Itālija periodiski piedalās arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. No 2023. gada 4.–16. jūnijam Baltijas jūrā norisinājās starptautiskās militārās mācības BALTOPS 23”, kā rezultātā Latvijas un Itālijas spēki attīstīja savstarpējo sadarbību un operacionālo savietojamību NATO līmenī.

Sakarā ar itāļu dalību eFP Latvijā ir notikušas vairākas augsta līmeņa gan politiska, gan militāra līmeņa Itālijas pārstāvju vizītes, ieskaitot Itālijas aizsardzības ministres divpusējo vizīti Latvijā, kā arī Latvijas un Itālijas bruņoto spēku komandieru divpusējo tikšanos.

Līgumtiesiskā bāze

1996. gada 23. oktobrī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā. 2018. gada 26. aprīlī Latvijas Kultūras ministrijā tika parakstīta „Latvijas Republikas un Itālijas Republikas kultūras, izglītības un zinātniskās sadarbības programma 2018.2020. gadam”, kas papildina augstākminēto sadarbības līgumu.  

Kultūrizglītība

Notiek aktīva sadarbība kultūrizglītības jomā, ir noslēgti vairāki augstskolu sadarbības līgumi ar Itālijas augstākās izglītības iestādēm Eiropas Savienības programmu ietvaros. Vienlaikus Itālijas valdība nodrošina stipendijas Latvijas studentiem studijām Itālijā. Latvijas un Itālijas divpusējo attiecību starpā tiek attīstītas sadarbības iespējas kosmosa jomā, kopīgi piedaloties Eiropas Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) konkursos.

Aktīva sadarbība ar Itālijas izglītības iestādēm ir Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA), Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA).

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš 2005. gada ir atvērta studiju programmas Starptautiskie kultūras sakari apakšprogramma Starpkultūru sakari Latvija–Itālija.

Kino

Latvijas filmas tiek regulāri pieteiktas nozīmīgākajos festivālos Itālijā: Venice IFF, Rome IFF, Trento IFF, Trieste IFF, Torino IFF. No 2022. gada 6.–8. septembrim, pirmo reizi Latvijā norisinājās Itālijas Jaunā kino festivāls, sniedzot skatītājiem iespēju noskatīties Itālijas jauno režisoru filmas.

Literatūra

Starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai Ventspilī ar Itāliju ir neliela, bet ļoti produktīva sadarbība. Kopš 2016. gada rakstnieku un tulkotāju mājā viesojās Silvija Pozi (Silvia Pozzi), Margarita Karbonaro (Margherita Carbonaro), Džiovanna Karideja (Giovanna Caridei), Klaudio Pozani (Claudio Pozzani).